“Dzeja ir sapnis, kuru redz mūsu allaž nomodā esošās dvēseles acis, un to pačukst mūsu lūpām.”

/ Leons Briedis/

Septembris Latvijā jau 58. gadu ir Dzejas dienu mēnesis. Dzeja skan visur. Arī mūsu tehnikuma bibliotēkā notika dzejas stunda, kurā savijās dzejas teksti, dziesmas, atmiņas, pārdomas un atziņas. Dzejas dienu dalībnieki – 2.D grupas skolēni.

Latviešu valodas un literatūras skolotāja Vija Cerusa izteica savas domas par dzejas valodas tēlainību un spēku. Nereti jaunieši vīpsnā par dzeju, sakot, ka tā ir nesaprotama. Bet emocionāli gaišos vai arī skumjos brīžos dzeja var būt par nomierinātāju un padomdevēju.

Pasākumu īpaši padarīja mūsu viesis, mūziķis un mūzikas producents Pēteris Upelnieks. Viņš izpildīja savas dziesmas, kas skanēja kā dzīves stāsti un pārdomas. Interesanti, ka daudzu dziesmu tekstu autors ir viņš pats. Pārdomu vērtas bija arī viņa dzīves ceļā iegūtās atziņas. Viņa dziesmu teksti bija tādi, kuros jāieklausās, jo tie dziedātājam visbiezāk radušies brīžos, kad dzīve uzdevusi jautājumus, uz kuriem jāatrod atbildes.

Telpa klusām piepildījās arī ar mūsu dzejas lasījumiem. Katrs bija izvēlējies kādu latviešu dzejnieka dzejas grāmatu, un skanēja Leona Brieža, Aleksandra Čaka, Lijas Brīdakas, Klāva Elsberga, Māra Čaklā dzejas vārsmas.

Mums bija prieks par šo kopā būšanas stundu, kurā varējām klausīties skaistos, gudros vārdos un domāt par dzīvi.

Alīna Alute, Zane Grāvīte