Saulaines TS atrodas muzejs, kurš dibināts 1966. gadā kā akadēmiķa Pauļa Lejiņa memoriālais muzejs. 1992. gadā pārtop par mācību iestādes vēstures muzeju.

Muzeja pamatuzdevumi:

Mācību iestādes vēstures apzināšana. Vēstures liecību saglabāšana un popularizēšana.

Atbalsts mācību un audzināšanas darbā.

Mācību iestādes muzejā pieejami materiāli par šādām tēmām:

Pauļa Lejiņa dzīve un darbs (P. Lejiņa personīgās lietas, bibliotēka);

Kaucmindes Mājturības skola (foto);

Cukura ražošana Latvijā;

Mācību iestādes vēsture (foto albumi, mācību materiāli un līdzekļi, atmiņu krājums „Tēvzemes arāju cilts” 1.–5. daļa).

Dāvinātie izdevumi:

Marija Ozoliņa-Ķeņģe, Inese Auziņa-Smith „Kaucmindes Mājturības seminārs un Latvijas Mājturības institūts”. (1989)

„Ieskaties. Izzini. Dzīvo. Strādā. Radi. Smaidi.” Rundāles novads fotoattēlos.

Izdevējs:

Rundāles novada dome, 2015

Biruta Eglīte „Zvēri un cilvēki”. Zvaigzne ABC. (2015)

Andris Ludvigs „No Ģerķēniem līdz Kaucmindei”. (2016)

 „Atmiņu upe plūst. Rundāliešu stāsti.” Izdevējs: Rundāles novada dome. (2018)

Audio-vizuālie materiāli:

Kino filma par skolas sadzīvi. Saulaines sovhoztehnikuma kinoamatieru pulciņš. (1977)

Fragmenti no Valsts kinofotofono dokumentu arhīva. Kinožurnāls Padomju Latvija 1950-tie gadi.
PP prezentācija par bijušo sporta skolotāju Jāni Zviedri. Autors: Bauskas Centrālā bibliotēka. (2015)
PP prezentācija „Personības skolas gaiteņos”. Autors: Skolēnu dome. (2015)

Kaucminde - vakar un šodien

Kaucmindes muiža

Muiža pieder pašām senākajām Bauskas novadā. Jau 1469.gadā ordeņa mestrs tika izlēņojis Andreasam Ksaveram zemes gabalu, kas tiek saistīts ar Kaucmindi. Muižai vēstures gaitā bijuši vairāki īpašnieki, tā tikusi vairākkārt ieķīlāta.

Kaucmindes muižas kungu māju var attiecināt uz laiku ap 1780.gadu.

Muižas pēdējie īpašnieki bija fon der Pālenu dzimta. Pēteris fon der Pālens 19.gs.otraja pusē strauji pacēla muižas ienākumus. Kopā ar sievu Luīzi vienīgais no Kaucmindes īpašniekiem apglabāts Kaucmindes muižas parkā.

1907.gadā muižu mantoja sestais un pēdējais no Pālenu dzimtas- Pauls Pēteris Ādolfs fon der Pālens, kurš no 1912.līdz 1915.gadam bija Krievijas Valsts domes loceklis.

Viņš nopirka arī Pāces, Pamūšas un Ceraukstes muižas. Tās visas tika zaudētas pēc 1920.gada agrārās reformas. Grāfa Paula fon der Pālena laikā notikusi pēdējā un lielākā Kaucmindes pils pārbūve, ko veicis arhitekts Leo Reinīrs. Un šī pārbūve nav saistīta ar 1905.gada revolūcijas postījumiem, kā tiek kļūdaini minēts dažos avotos. 1905.gada revolūcija Bauskas apriņķi neizpaudās muižu dedzināšanā. Ģimenē bija pieci bērni, mājskolotāji un guvernantes. Nepietika vietas un tāpēc tika izlemts paaugstināt sānu korpusus un savienot tos ar pamat ēku.  Līdz tam sānu korpusus no centrālās daļas šķīra piecu metru platas caurbrauktuves. Pārbūve notika no 1909-1912.gadam.

Kaucminde tika stipri izpostīta Pirmā pasaules kara beigās. Bermonta cīņu laikā.

1920.gada 21.februārī Kaucmindes muiža tika ņemta valsts pārziņā.

1922.gadā sākās pieteikumu pieņemšana uz iznomāšanu. Pieteikumu iesniedza arī Latvijas Lauksaimnieku Centrālbiedrība, paredzot Kaucmindē ierīkot mājturības skolu. Jau 1923.gada 29.janvārī 43 audzēknes varēja uzsākt mācības. Vienlaicīgi tika veidots mājturības seminārs, kura darbība bija paredzēta daļēji Rīgā, bet vasarā Kaucmindē.

1938.gadā Kaucminde tika pārdēvēta par Saulaini.

1943.gadā muižas ēkā tika ierīkota vācu armijas lazarete. Mājturības skola muižas ēkā darbojās vēl kādu laiku pēc Otrā pasaules kara, kad šeit no izpostītās Mežotnes ienāca lauksaimniecības  skola jau ar Saulaines tehnikuma nosaukumu.

Izmantotais avots: Imants Lancmanis. Kaucmindes muiža. Rundāles pils muzejs.Rīga.1999.

Kaucmindes mājturības skola

Braucot uz Saulaini ar sabiedrisko transportu, iespējami trīs galapunkti. Pietura „Saulaine” uz Bauskas- Elejas šosejas, pietura „Saulaines tehnikums” uz ceļa, kas ved uz Rundāli un pietura „Kaucminde”, kas atrodas laukumā tieši pretī mācību iestādei ar nosaukumu „Kandavas tehnikuma Saulaines teritoriālā struktūrvienība”. "Kur tad ir tā Kaucminde?" varētu jautāt nezinātājs. Par Kaucmindi līdz pat 20.gs.30-tajiem gadiem tika saukta visa apdzīvotā teritorija, kas atradās ap Kaucmindes muižas ēku. Par Saulaini šī vieta nodēvēta Kārļa Ulmaņa valdības laikā, kad tika latviskoti svešādie vietvārdi Latvijā. Kaucmindes muižas ēka, gan ne pārāk pievilcīgā stāvoklī, joprojām atrodas dažus simtus metrus no pašreizējās mācību ēkas parka dziļumā un pie tās var nonākt virzoties pa seno koku aleju. Dzīvība te kūsāja vēl 21. gadsimta sākumā līdz 2010.gadā no muižas ēkas aizgāja pēdējie iemītnieki- bērnudārza „Mārpuķīte” kolektīvs, kas rada mājvietu jaunā, plašā, mūsdienīgā ēkā, kas izvietojās pretējā ciemata malā.

Bet visskaļāk vārds „Kaucminde” skanēja 20.gs. 20.-30-tajos gados, kad šeit atradās slavenā Kaucmindes mājturības skola. Kaucmindes vārdu tajos laikos izmantoja 3 mācību iestādes ar mājturības specializāciju. Kaucmindes Mājturības skola bija 1 gadīga mācību iestāde, kuras audzēknes visa gada garumā dzīvoja un apguva mājturības prasmes muižas ēkā un tās apkārtnē. Kaucmindes Mājturības seminārs un institūts bija augstāka līmeņa mācību iestādes, kuras lielāko daļu darbojās Rīgā, bet uz Kaucmindi brauca vasaras praksēs. Mājturības skola Kaucmindē tika nodibināta pēc Latvijas Lauksaimnieku centrālbiedrības(LLC) ierosmes 1923.gadā, kā mācību iestāde tieši meitenēm-topošajām saimniecēm.

Apmācības programma bija plaša. Dažādos gados tajā ietilpa:

Speciālie mācību priekšmeti-ēdienu gatavošana un konservēšana(ko dēvēja arī par Kaucmindes „kroni”); Rokdarbi un aušana(Kaucmindes lepnums); Mājsaimniecības tehnoloģija; Barības mācība un bakterioloģija; Mājturības ķīmija; Higiēna; Piensaimniecība un lopkopība; Dārzkopība un sakņkopība; Putnkopība; Mākslas priekšmeti; Ornamentika; Zīmēšana; Kompozīcija; Tautas māksla; Krāsu mācība; Mākslas vēsture; Dziedāšana un mūzikas teorija; Fiziskā audzināšana; Arī latviešu val.,literatūra,retorika; Paidagoģija; Psicholoģija, aistētika(tā laika vārdu rakstība); Ētika; Didaktika.

Skolā uzņēma meitenes ar pamatskolas izglītību un ne jaunākas par 15 gadiem. Audzēknes parasti nāca no lauksaimnieku un laukstrādnieku aprindām un pēc skolas beigšanas palika vecāku vai savās saimniecībās. Caurmērā katru gadu skolā iestājās un mācījās ap 30 audzēkņu.
Paralēli Kaucmindes muižas ēkā darbojās mājturības seminārs. Skolai un semināram ir katrai savs vadītājs un skolotāji, atsevišķas mācību klases. Kopīgi tiek lietotas vienīgi saimniecības telpas, bet dažādos laikos. katrai mācību iestādei sava programma. Vienīgā kopība ir pie galds. Kā ēdamistaba ir iekārtota pils lielākā zāle. Maltītes ietur kopīgi.

Kaucmindes mājturības semināram/institūtam bija ļoti plaša mācību programma. Meitenes tika izglītotas tā, lai varētu ne tikai veiksmīgi saimniekot savās mājās un saimniecībās, bet arī, lai varētu savas prasmes nodot citiem. Kļūtu  par mājturības kursu vadītājām un instruktorēm. Mācību programma bija arī tādi mācību priekšmeti kā pedagoģija un didaktika, psiholoģija un ētika. Liela uzmanība tika pievērsta higiēnai.

Ēdienu gatavošana un konservēšana

Gatavojot ēdienu, pievērsās tam, lai uzturs būtu veselīgs, daudzpusīgs un nezaudētu barības vērtības. Pievērsās tradicionālo latviešu ēdienu gatavošanai un pasniegšanai, kā arī pašu zemes produktu izmantošanai un pagatavošanai. Seminārā ēdienu gatavošanā tika ievērota augstākā mērā tīrība un izrotājumos atturība. Liela nozīme bija gaumīgiem traukiem un glītam galda klājumam. Augļu un dārzeņu pārstrādāšanu un konservēšanu mācīja vasaras praksē, izmantojot pašu audzētus produktus. Konservi tika uzskatīti par „Kaucmindes lepnumu”. Konservu gatavošanai bieži tika izmantoti arī dažādi nestandarta trauki, piemēram, piena pudeles. Tas tika darīta ar gudru ziņu, lai jaunās mājturībnieces nebaidītos konservēšanu veikt arī situācijā, kad pie rokas nav piemērotu trauku. Tūlīt pēc konservēšanas trauki tika novietoti speciālā pārbaudes telpā uz 3 nedēļām, lai novērotu, vai produkts labi pārstrādāts un nerūgst. Un tikai tad traukus novietoja prāvajā pils koridora sienas skapī. Konservus mācīja ne vien gatavot, bet arī ēst. Viss sagatavotais tika turpat pie kopgalda patērēts.

Lauksaimniecības priekšmeti

Vasaras praksē Kaucmindē apguva dārzkopību, piensaimniecību, lopkopību un putnkopību. Vienīgi piensaimniecības teoriju apguva Rīgā. Kaucmindes muižā piena pārstrādāšanai mācību nolūkos bija paredzētas speciālas pagraba telpas. Tur pirmais darbs bija tīrīšana un beršana. Visi dēlīši, galdi un plaukti tika kārtīgi notīrīti, pēc tam tos izlika saulē. Tur tie nobalēja balti kā nupat noēvelēti. Šāda vidē mācīja gatavot dažādas sviesta šķirnes. Piemēram, tā saukto franču salda krējuma sviestu. Tāpat dažādus biezpiena un siera gatavošanas veidus. Piemēram, biezpiena sieriņus, kas īpaši tīkamu aromātu ieguva, ja tos pārklāja ar dadžu lapām.

Rokdarbi

Ja konservus sauca par „Kaucmindes lepnumu”, tad par rokdarbiem teica, ka tie ir „Kaucmindes kronis”.

Galvenais princips šajā nozarē, kā jau visā Kaucmindes saimniecībā-visu no pašu zemes ražojumiem. Pašu audumi un dzijas, ko audzēknes pašas krāsoja dažādām augu vielām. Programma sākās ar darba apģērba piegriešanu un pašūšanu. Katrai audzēknei sev bija jāgatavo tautas tērps, kas bija kaucmindiešu „viesību tērps”. No veļas jāizgatavo: zīdaiņa „pūriņš”, bērnu veļa un apģērbiņi, sievietes veļas pilns komplekts līdz ar rīta svārku un vienu blūzi no modes lapas un arī vīriešu veļa. Arī tamborēts(vilnas) mazbērnu apģērba komplekts.

Izmantotais avots: Kaucmindes Mājturības seminārs un Latvijas mājturības institūts, Kaucmindes Mājturības seminārs un Latvijas mājturības institūta absolvenšu izdevums Almēlijā, Anglijā, 1989.gads.

K.Ostvaldes atmiņas.

Sagatavoja Saulaines tehnikuma muzeja krājumu glabātāja Marina Kazanceva

20.gs. 80-tajos, 90-tajos gados. Saulaines tehnikuma skolotāja skolas muzeja vadītāja Rasma Gailīte ieguldīja milzīgu darbu, Kaucmindes mājturības skolas piemiņas saglabāšanā. Viņas vadībā tika izveidoti foto stendi par Kaucmindes mājturības skolas dzīvi (noformētāja fotogrāfs- Māris Zusāns, sk.Maija Staņulāne). Tika veikta sarakste ar Kaucmindes Mājturības skolas absolventēm un noorganizēts absolventu salidojums Saulainē.

Arī šodien turpinām uzturēt dzīvu Kaucmindes Mājturības skolas garu un piemiņu. Sadarbībā ar Rundāles novadu, Saulaines pirmsskolas izglītības iestādi „Mārpuķīte” tikuši organizēti vairāki tematiski pasākumi, veltīti Kaucmindes mājturības skolai, kuros šodienas tehnikuma viesmīlības un ēdināšanas pakalpojumu specialitāšu audzēkņi demonstrēja savas prasmes dažādu ēdienu gatavošanā, pasniegšanā un citās mājturības prasmēs. „Kaucmindes garša”, „Iz Kaucmindes pūra lādes”, „Neba maize pati nāca”, „Siera godināšana”.

Sagatavoja Saulaines tehnikuma muzeja krājumu glabātāja Marina Kazanceva

Attēlus no pasākuma skaties šeit - Galerija