Iestādes vēsture

Sākums » Ziņas par iestādi » Iestādes vēsture

Lauksaimniecības tehnikums, kas Saulainē darbojas kopš 1944.gada, ir turpinājums Jelgavas Zemkopības skolai, ko Jelgavas Lauksaimnieku Ekonomiskā sabiedrība agronoma un izcila uzņēmēja Jāņa Bisenieka vadībā dibināja 1908.gadā.

Tehnikums tika veidots kā pirmā lauksaimnieciska rakstura mācību iestāde ar latviešu mācību valodu.

Tā mērķis - sagatavot latviešu speciālistus, kuri attīstītu lauksaimniecību latviešu apdzīvotā teritorijā, kas toreiz vēl atrodas Krievijas sastāvā.

Direktors Jānis Mazvērsītis, kurš vadīja skolu no 1911.-1937. gadam, pārvar pirmo gadu grūtības attiecībās ar tā laika valdošo krievu un vācu ierēdniecību, 1.pasaules kara likstām un saglabā nepārtrauktību izglītības iestādes darbībā.

 1914.-1919.gadam mācību iestāde atrodas evakuācijā Rēzeknē un ar izcilā Latgales teologa un sabiedriskā darbinieka Antona Rancāna atbalstu darbojas toreizējās Rēzeknes tirdzniecības skolas telpās. Skolas kolektīvs ar savu orķestri un pašu veidoto sarkanbaltsarkano karogu piedalās 1.Latgaliešu kongresā Rēzeknē 1917.gadā.

1936.gadā mācību iestāde pārceļas uz Mežotni, kur atrod mājvietu Mežotnes muižas ēkā. Pēc 2.pasaules kara mācību iestāde no sabombardētās Mežotnes pārceļas otrpus Lielupei uz Kaucmindes muižas ēku, kas cietusi mazāk. Kaucmindē tiek veidota mācību iestāde, kas turpina skolot lauksaimniecības speciālistus jau pavisam citā saimniekošanas sistēmā, taču saglabā vēsturisko saikni ar priekštecēm- Jelgavas Zemkopības skolu un Mežotnes Lauksaimniecības skolu. Saulaines Lauksaimniecības tehnikuma direktors no 1946. Līdz 1960.gadam ir Konstantins Ārmanis, kurš izveido mācību iestādi par vienu no vadošajām tā laika lauksaimnieciskās izglītības iestādēm Latvijā un arī PSRS.

Tehnikuma kolektīvs ar saviem sasniegumiem lauksaimniecībā un sportā vairākas reizes  iegūst iespēju piedalīties  Vissavienības Tautas sasniegumu izstādē Maskavā. 60.tajos gados tehnikuma kolektīvs direktora un sporta entuziasta Branda vadībā paši saviem spēkiem uzbūvē stadionu, kas ilgus gadus tiek uzskatīts par  labāko Latvijas lauku teritorijā. 1965. gadā mācību iestāde pārceļas no Kaucmindes muižas uz jauno mācību ēku, kurā darbojas arī šobrīd.  

No 1959. Līdz 1992.gadam tehnikums nes Latvijas pirmā Zinātņu akadēmijas prezidenta Pauļa Lejiņa vārdu, kurš bijis Jelgavas Zemkopības skolas pasniedzējs tās darbības sākuma gados.

1973.gadā pirmais izlaidums ir specialitātei tehniķi-mehāniķi(šodien-automehāniķi).

21.-tā gadsimta papildus lauksaimniecības apguvei, mācību iestāde sāk piedāvāt apgūt ēdināšanas pakalpojumu un viesnīcu pakalpojuma specialitāti.

2012.gadā ar ERAF un ESF atbalstu tiek veikta plaša skolas mācību ēku renovācija un labiekārtošana.

No  2015./16.  mācību gada iestāde kļūst par kompetences centra Kandavas Lauksaimniecības tehnikums struktūrvienību  un piedāvā apgūt jaunu specialitāti- datortehniķis.

Mācību iestādes mājvietas

  1. Jelgava 1908.-1914.g.
  2. Rēzekne 1914.-1919.g.
  3. Jelgava 1919.-1936.g.
  4. Mežotne 1936.-1944.g.
  5. Saulaine no 1944.gada.

 

Mācību iestādes direktori.

  1. Jānis Kārkliņš -1908.(daži mēneši)
  2. Jānis Līkais-1908.-1909.g.
  3. Augusts Kalniņš-1909.-1911.g.
  4. Jānis Mazvērsītis- 1911.-1937.g.
  5. Miķelis Ziemelis-1937.-1940. Un 1941.-1944.g
  6. Edmunds Kūla- 1940g.jūnijs-oktobris.
  7. Jānis Rundāns- 1940.g.-1940.
  8. Vitālijs Bauskis- 1944.-1945.
  9. Skaidrīte Ārmane- 1945.-1946.g.
  10. KonstantinsĀrmanis – 1946.-1957.; 1958.-1960.g
  11. Ernests Akmentiņš-1957.-1958.g.
  12. Erna Berklava- 1960.-1961.
  13. Jānis Bonāts 1961.-1963.; 1987.-1989.
  14. Jevgēņijs Brands 1963.-1965.g.
  15. Ludvigs Klopovs- 1965.-1969.g.
  16. Arvīds Apsītis- 1969.-1971.g.
  17. Ģedimins Siliņš – 1971.-1977.g.
  18. Alfrēds Greiselis -1977.-1981.g.
  19. Arnolds Blaudums- 1981.-1982.g.
  20. Arvīds Kraņevskis 1982.-1987.g.
  21. Ignāts Savickis- 1989.-1992.g.
  22. Jānis Šulcs-1992.g.-1996.g.
  23. Jānis Beķeris- 1996.-2015.g.

 

 

Dziesmas -veltījumi mācību iestādei.

 

1969.gada absolventi pasūta komponistam, arī mācību iestādes absolventam, Ģedertam Ramanam un dzejniecei Skaidrītei  Kaldupei  veltījumu Saulainei, kas uz ilgiem gadiem kļūst par tehnikuma himnu.

Paņem sirdī rudzu vārpu

 ābeļziedu līdzās liec.

No šīm druvām, no šiem dārziem

mūžam projām neaiziet.

 

Piedz. Saulaine Saulaine Saulaine

Sagšā tu sauli sev spraud.

Zemgales tumšzilos tālumus

Pasaules plašumos aud.

 

Aizskan mūsu skolas diena,

 darba sūrums blakus iet.

Baltu ievu ugunskuros

Pavasara naktis zied.

 

Rudzu ziediem apbirusi

Jauna darba diena šalks

Skolas laika rudzu vārpā

Runā dzimtās zemes balss.

 

Saulaine, Saulaine, Saulaine

Sagšā tu sauli sev spraud.

Gan jau reiz uz tavu pusi

Lielupe aizvedīs mūs

 

 

2007. gada absolventa Raita Sirmaņa veltījuma  skolai- dziesmas vārdi

,,Šai zemītē manā, kur ozoli šalc

Kur vasarā skaisti zied liepas

Ir vieta, ko saulaini Saulaine sauc

Kur atmiņas vienmēr tik mīļas.

 

Šeit draugi mēs kļuvām un paliksim ar

Lai kur vien mums ceļi tiks šķirti

Lai gads iet pēc gada, mēs tiksimies vēl

Šai saulainā vietā zem saules.

 

Tev, Saulaine, mīļā, es dziedu

Šo dziesmu, kā paldies par to,

Ko sniedzi kā mācību dzīvei,

Kur dodamies iekšā nu mēs.’’

Informāciju apkopoja M.Kazanceva